Festivāls “Zobens un Lemess” izziņo programmu. Spilgtākie vārdi — “Samael”, “Skálmöld”, “Asagraum”, “Thyrfing”, “Metsatöll”

No 7. līdz 9. jūnijam Bauskā norisināsies Latvijā vadošais smagās mūzikas festivāls “Zobens un Lemess”, kura fokusā ir arī baltu kultūra un mūsdienu etniskā mūzika. Šoreiz pasākums būs simboliski piesātināts — festivāls notiks 9. reizi. Tādēļ piektdienas vakarā Senais ciems aicinās uz uguns rituālu. Šogad piedalīsies grupas no Šveices, Islandes, Nīderlandes, Zviedrijas, Turcijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, kuru pārstāvēs arī pagānmetāla lielmeistari “Metsatöll”, kas šogad svin 25 gadu jubileju.

Par senatnes gaisotni rūpēsies vēstures rekonstruktoru klubi no Baltijas valstīm. Apmeklētāji — lieli un mazi — ir aicināti aktīvi līdzdarboties Senajā ciemā. Zināšanas par Zemgales vēsturi un zemgaļiem varēs gūt stāstījumu teltī, kopumā būs četras tematiskās lekcijas, tajā skaitā Dr. hist. Guntis Zemītis par zemgaļu pretestību 13. gs. Priekšlasījumā varēs izsekot zemgaļu cīņām ar krustnešiem, sākot ar pirmajām sadursmēm pie Ikšķiles 1185. gadā līdz zemgaļu pēdējo piļu nodedzināšanai 13. gs. beigās.

Ieeja festivāla teritorijā un telšu pilsētiņā no piektdienas, 7. jūnija, pl. 15; koncerti sāksies piektdienas pievakarē. Šogad piektdien Senajā ciemā uguns rituāls — simboliska devītā festivāla atklāšana.

Biļetes un atlaides

Festivālā uzstāsies plaši pazīstami mūziķi un arī jaunākas grupas, kurām ir potenciāls kļūt par interesantu jaunatklājumu. Koncertprogramma aptvers dažādus žanrus, sākot no folkmūzikas un postfolka līdz folkmetālam un citu metāla žanru jaudīgākajām izpausmēm. Dažādībā ir arī vienojošais elements — daļai mūziķu daiļradē raksturīgi saskares punkti ar etnisko mūziku, folkloru, mitoloģiju, pagānismu, vēsturi un/vai dabas izjūtu un tās izpausmēm šodienas interpretācijās.

“Īpašs muzikāls piedzīvojums var kļūt Šveices smagās mūzikas grandi“Samael”ar leģendārā albuma “Passage” koncertprogrammu. Uz Zemgali  atvedīsim arī“Skálmöld”, kas Islandē ir viena no vadošajām metālmūzikas grupām un kas savu muzikālo virzienu raksturo kā "battle metal" – episkā vikingmetāla un citu žanru sajaukumu, ko papildina islandiešu kultūrvēsturiskā mantojuma ietekme. Pagānmetāla cienītāji novērtēs tikšanos ar žanra celmlaužiem no Zviedrijas — grupu“Thyrfing”— kā arī ar Latvijā jau iecienītajiem igauņu folkmetālistiem“Metsatöll”. Pirmo reizi Latvijā uzstāsies sieviešu blekmetāla grupa“Asagraum”, kas ir Nīderlandes un Norvēģijas mūziķu kopprojekts,”

programmas spilgtākos vārdus ieskicē festivāla rīkotājs Valdis Bērzvads.

Piektdien uz festivāla skatuves redzēsiet enerģiskos kurzemniekus “Trencheard”, Cēsu metālmūzikas fenomenu “Procession” — drūmmetāla / nāvesmetāla grupa, kas pēc 25 gadu pauzes atgriezusies koncertdzīvē un  sniedz aizraujošus koncertus, blekmetāla grupu “Asagraum” (Nīderlande), “Skálmöld” (Islande), “Metsatöll” (Igaunija) un drūmmetāla klasiķus “Catalepsia” (Latvija).

Par “Skálmöld” ir vērts pieminēt, ka grupas daiļradi ietekmējušas un caurstrāvo ziemeļvalstu tautas pagāniskās saknes. Dziesmu teksti ir rakstīti saskaņā ar stingriem senās islandiešu valodas dzejas noteikumiem. Savukārt “Metsatöll” ir viena no pieprasītākajām Igaunijas “eksportprecēm” — grupa sniegusi vairāk nekā 700 koncertus 24 valstīs. Folkmetāls ir kā līdzeklis kultūras mantojuma saglabāšanai un cildināšanai, piepilda tradicionālās folkmūzikas garu ar metāla spēku un intensitāti, turklāt savieno mūsdienu auditoriju ar pagātnes paaudžu stāstiem, mītiem un tradīcijām, tā kādā maija intervijā minējis grupas dalībnieks Lauri Õunapuu, starp citu, pašmāju bungu un dūdu grupas “Auļi” dalībnieces Leannes brālis. Nosaukums "Metsatöll" ir senigauņu eifēmisms vārdam "vilks". Šī ir grupas atgriešanās festivālā “Zobens un Lemess”, jo iepriekš igauņi pie mums uzstājušies tālajā 2018. gadā.

Sestdien uzstāsies (papildinājums vēl sekos) tautas mūzikas kopa “Trejasmens” (Latvija), prūšu kultūras atskaņu mūsdienās sargātāji "Romowe Rikoito" (Lietuva), kas spēlē  Baltijas pagānu rituālu, simbolisma un maģijas piesātinātu akustiskā mūzika, blekmetāla grupa ar pagānisku motīvu un nepieradinātu skanējumu “Hasswald” (Igaunija), atmosfēriskie metālisti “Zintnieks” (Latvija), kas lūko radīt noskaņu kā aicinājumu iegrimt nezināmajā, izsoļot cauri aizkurienei un mūžīgajai cīņai starp cerību un nolemtību, folkmetāla grupa "Ūkanose" (Lietuva), kuras dalībniekiem ir padziļināta interese par Lietuvas kultūras saknēm un folkloru un kas sniedz enerģiskus koncertus, prezentējot arī senākās lietuviešu dziesmas un piedāvājot tās savā — smagajā — aranžējumā.

Vēl viena grupa no Lietuvas — ”Anapilin” ar hipnotisku blekmetālu un nihilistiski melodisku skanējumu, aplūkojot skarbu tēmu loks un ielūkojoties dzīves tumšajos nostūros. Grupa “Moribund Oblivion” ir Turcijas vecākā ārzemēs pazīstamā blekmetāla grupa, kas ir uzstājusies kopā ar daudzām plaši pazīstamām grupām nozīmīgos festivālos Eiropā un dzied turku valodā.

Vakara izskaņā uzstāsies zviedru “Thyrfing”, kura nosaukums sakņojas skandināvu mitoloģijā. Vikingmetāla grupa (1995) ir labi zināma skandināvu metālskatuves klausītājiem.

Šveiciešu “Samael” fenomens aizsācies 1988. gadā, kad divi brāļi radīja tā sauktās vecās skolas blekmetāla grupu, kas pakāpeniski atrada jaunu muzikālo ceļu. Metāla, industriālās mūzikas un elektronikas sinerģija — “Samael” zīmolskanējums teju 30 gadu garumā — aizsākās ar “Pasāžu”. Proti, 1996. gada albumu pieņemts uzskatīt par robežšķirtni, kas iedibināja neatkārtojamo rokrakstu. “Pasāžu” dzīvajā, enerģētiski pielādētajā izpildījumā klausītāji varēs dzirdēt Bauskā. Grupa ir gandarīta piedāvāt šīm dziesmām svaigu pieeju un “atdzīvināt” oriģinālo albumu, lai iepriecinātu ilggadējo publiku, kā arī iepazīstinātu ar to klausītājus, kas “Samael” sev atklājuši nesen. Skanēšot arī hīti no citiem albumiem.

PAR SENO CIEMU

Vēstures rekonstruktoru un amatnieku nometne interesentus gaidīs sestdien, 8. jūnijā, no pulksten 10. Liels un mazs varēs līdzdarboties — viss ir apskatāms, aptaustāms, iztaujājams un piemērāms. Būs iespēja vērot zobencīņu paraugdemonstrējumus un piedalīties darbnīcās, piemēram, dzintara apstrāde 5.-15.gs., izgatavot seno rotu repliku, izmēģināt dūdu spēli vai vērot bronzas liešanas demonstrējumu, kur par paraugu būs izmantoti bronzas laikmeta priekšmetu atradumi no Bauskas apkārtnes. Iecienītā aktivitāte ir Spēka spēles — apmeklētāji ir aicināti pieteikties un pēcpusdienā sacensties savā starpā vairākos posmos. “Spēļu dalībnieki šaus ar loku, metīs šķēpu un baļķi, kā arī sacentīsies vairākās citās disciplīnās,” apmeklētājus aicina piedalīties vēstures rekonstrukcijas kluba “Exercitus Rigensis” vadītājs Juris Ņečajevs. Tā kā daudzi vecāki uz pasākumu ņem līdzi bērnus (ieeja brīva līdz 12 gadiem ieskaitot), šogad īpaši būs piedomāts par jaunās paaudzes iesaisti.

Par stāstījumu telti. Sestdien pa dienu notiks četri tematiskie stāstījumi (sākums pl. 10.30).  Kā pirmā ciklu atklās Gunta Deģe (“Senzeme”), kura pastāstīs par zemgaļu rotām 5.—15. gadsimtā un arī tās demonstrēs, Elīna Kūla-Braže (“Upmale”) stāstīs par amatniecību Upmales zemgaļu zemē 5.—12. gadsimtā, arheologs Dr.hist. Artūrs Tomsons ("Latvijas Arheoklubs") iepazīstinās ar senākām apdzīvotības liecībām Zemgalē eksperimentālās arheoloģijas gaismā. Vēsturnieka, arheologa Dr. hist. Gunta Zemīša priekšlasījumā “Zemgaļi Livonijas krusta karos 13. gs” klausītāji varēs izsekot zemgaļu cīņām ar krustnešiem, sākot ar pirmajām sadursmēm pie Ikšķiles 1185. gadā līdz zemgaļu pēdējo piļu nodedzināšanai 13. gadsimta beigās.

Šogad būs pārstāvēti vēstures rekonstruktoru klubi no visām trim Baltijas valstīm, piemēram, “Exercitus Rigensis”, “Bandava”, “Senzeme”, “Upmale” (specializācija – zemgaļi), “Latvijas Arheoklubs”, “Leitgiris” (Lietuva), “Mõõgavõitlusselts” (Igaunija).

Senajā ciemā būs arī mazā skatuve, kur koncertēts, piemēram Kārlis Rudra, kas ar etniskiem instrumentiem (kokle, vargans u.c.) aizvedīs atmosfrēriskā muzikālā ceļojumā. Ap 21 gaidāma arī “ugunscīņa”.

Festivāla izskaņā naktī būs ugunsskulptūra, kuru veido mākslinieks Andris Džiguns.

Plašāk par dalībniekiem: http://www.zobensunlemess.lv/jaunumi/dalibnieki/

Festivāls “Zobens un Lemess” notiek kopš 2015. gada. Pirmie trīs pasākumi notika Sēlijā Lonē, bet kopš 2018. gada par festivāla mājvietu kļuvusi Bauska.

ATBALSTĪTĀJI

Festivālu atbalsta Bauskas novada dome; Seno ciemu — VKKF "Zemgales vēsturiskās zemes kultūras programma 2024": #latviešuvēsturiskāszemes

PRAKTISKĀ INFORMĀCIJA 

Apmeklētājiem festivāla norises vieta tiks atvērta piektdien, 2024. gada 7. jūnijā pl. 15.00. Tātad arī iekārtošanās telšu pilsētiņā no pl.15.00.  Festivāla rīkotāji lūdz apmeklētājus ierasties savlaicīgi, jo biļešu un personīgo mantu pārbaude pie ieejas prasa laiku.

• Nakšņot festivāla viesiem piedāvāsim bezmaksas telšu pilsētiņā, kas tiks iekārtota festivāla teritorijā. Lai iekļūtu telšu pilsētiņā, būs nepieciešama festivāla apmeklētāja aproce.

• Autostāvvietas: pilsētā ir pieejamas bezmaksas publiskās autostāvvietas. Būs iespēja par maksu novietot auto arī festivāla teritorijā.

• Uz vietas būs pieejami visi nepieciešamie pakalpojumi, tostarp labierīcības, kvalitatīva ēdināšana, atspirdzinoši dzērieni, plaša alus izvēle, tajā skaitā amatalus un sidrs, kā arī mūzikas atribūtikas un suvenīru teltis, medpunkts un peldvieta

• Ja meklē praktisko informāciju, ieskaties noteikumos un noderīgos padomos!

DEVIŅI

Deviņi ir folklorā un kādreizējos mitoloģiskajos priekšstatos ar nozīmēm un simbolisko jaudu piesātināts skaitlis. Pērkonam deviņi dēli. Kumeļš tecēja deviņiem celiņiem un iznesa karavīru “caur deviņi zobentiņi”. Svētajam kokam deviņi zari. "Es sasitu Velnam galvu, deviņos gabalos". Aiz deviņiem kalniem vai aiz deviņām jūriņām, arī “aiz deviņi ezeriņi" vai “kur deviņas upes tek". Aizslēgt (ar) deviņām atslēgām, “gailim deviņi cekuliņi", "deviņ’ kalni, deviņ’ lejas", "pār deviņi priežu sili", "dieviņš brauca oļu kalnu, deviņiem kumeļiem", "manim bija raiba josta deviņiem ielokiem", "man deviņi bāleliņi", "es aizslēdzu dzelzu vārtus, deviņām atslēgām".

Tiekamies devītajā festivālā “Zobens un Lemess” — Bauskas pilskalnā, draugi!

Mūsu jaunumi sociālajos medijos:

• https://www.facebook.com/zobensunlemess
• https://www.instagram.com/zobensunlemess/
  
• https://twitter.com/Zobens_Lemess